Raudas ir psihofizioloģiska reakcija, kas ir savdabīga tikai cilvēkam. Pieaugušajiem tas izpaužas kā ilgstoša nervu spriedze vai reakcija uz īsu un spēcīgu garīgo pieredzi. Bērni ar asarām vēl reflektori reaģē uz sāpēm.
Zīdaiņiem raudāšana ir arī veids, kā sevi izteikt, savdabīga komunikācijas valoda. Izrādās, ka zīdaiņi, kuri nonāk bērnu namos, neapzināti no tā atsakās. Viņi ir pārliecināti, ka neviens neatbildēs uz saucienu, un tādēļ ir bezjēdzīgi kliegt.
Ne pēc piecām minūtēm, ne pēc pusstundas bērnam neviens var nepienākt. Viņš ir sakreņķējies, bet neviens nenāks viņu nomierināt. Rezultātā bērnam attīstās atgriezeniskais reflekss.
Šis stāsts ir ļoti skumjš, tāpat kā pats fakts. Katra māte, kas to saprot, nekavējoties gribēs doties pie sava bērna un atkal paņemt viņu rokās. Tikai, lai viņš nejustos vientuļš.
Šajā vecumā viņš pasauli uztver ļoti maigi, saprātīgi, kaut kā intuitīvi. Un viņš nevar pateikt, cik daudz pieaugušā viņam vajag. Un tas ir viennozīmīgi nepieciešams fiziskajai veselībai un nākotnes socializācijai.
©TOPRAKSTI.LV / AVOTS: ofigenno.com