Neīstais jūrassīpols – ierasts telpaugs ar izcilām dziednieciskām īpašībām. RECEPTES

Augs ar šādu eksotisku nosaukumu jau sen ērti iekārtojies mūsu mājās uz palodzes. Turklāt popularitātes un dziedniecisko īpašību ziņā tas droši var sacensties ar tādiem atzītiem telpaugu favorītiem kā alveja un kalanhoja. Vēl to mēdz dēvēt, tiesa – daudz retāk, arī par Indijas un Ķīnas sīpolu.

Par astainās baltstarītes (tas ir auga oficiālais nosaukums) izcelsmi eksistē vairāki pieņēmumi. Pēc vienas versijas, auga dzimtene ir Dienvidamerika, no kurienes XV gadsimtā jūrnieki to ieveduši Vidusjūras reģiona valstīs, bet no turienes sēklas un sīpoli izplatījušies visā Eiropā, Ķīnā, Indijā, Mongolijā. Citi avoti apgalvo, ka astainā baltstarīte Eiropā ieradusies no Dienvidāfrikas.

Visticamāk, taisnība ir gan vieniem, gan otriem, jo plašajā šā auga saimē ir aptuveni 280 dažādu šķirņu. Taču no tiem tikai astainā baltstarīte (Ornithogalum caudatum) jeb neīstais jūrassīpols ir pierādījis savas plašās dziednieciskās īpašības. Turklāt – augs nav indīgs. Kā atšķirt neīsto jūrassīpolu no tās daudzajiem ciltsbrāļiem?

Astainā baltstarīte ir sīpols ar zaļganām zvīņlapām 8–10 cm diametrā. Mūžzaļās sulīgās lapas ir līdz 70 cm garas. Nelielie baltie ziedi sakārtoti ciešā ķekarā ziedneša galā, kas var būt pat metru garš. Zied vasarā, rudenī vai ziemā.

Astaino baltstarīti stāda mālainā grants augsnē tā, lai 1/4 sīpola ir augsnē, bet 3/4 – virs augsnes. Indijas sīpols ir viegli audzējams, mazprasīgs augs. Īsā laikā vienā podā saaug daudz sīpolu, bet tie nav jāpārstāda katrs atsevišķi.

Tautas medicīnā parasti lieto astaino baltstarīti. Senāk, piemēram, sagrūztas lapas sēja apkārt sasistajām vai ievainotajām vietām, lai tās agrāk sadzītu, bet sīpola novārījumu cukura sīrupā lietoja, lai atveseļotos no saaukstēšanās slimībām.

Ārstnieciskie izvilkumi – kas par tiem jāzina
Ja ir vēlēšanās neīsto jūrassīpolu izmantot ārstniecības nolūkos, visizdevīgāk ieaudzēt sievišķo sīpolu – galveno pamataugu, kas dod pēcnācējus. Izmanto tikai vecās lapas, kas sākušas kalst. Tās uzmanīgi, lai nesavainotu augu, nogriež pie pamatnes. Dziedniecībai var izmantot arī mazos sīpoliņus vai ziednešus.

Pirms gatavo ārstnieciskos līdzekļus, jāiegaumē vairāki noteikumi.
* Pagatavoto izvilkumu lieto tikai ārīgi! To var atšķaidīt ar ūdeni un izmantot kakla skalošanai angīnas gadījumā (pustējkarote izvilkuma uz glāzi viegli silta ūdens), bet norīt šķīdumu nedrīkst.

* Izvilkumi jāuzglabā ne tikai bērniem nepieejamā vietā, tie nedrīkst būt viegli pieejami arī cilvēkiem, kas pastiprināti un bez izvēles lieto alkoholu. Neīstajam jūras jeb Indijas sīpolam nav smaržas, tāpēc arī tā izvilkumam nekādas citas smaržas kā tikai spirta nebūs. Lai nenotiktu nejauša kļūdīšanās, pudelei vai citam stikla traukam, kurā tiek uzglabāts izvilkums, jāuzlīmē atbilstīgs uzraksts.

* Sāpošās vietas ar izvilkumu ierīvē pēc nepieciešamības, bet ne biežāk kā 3 reizes dienā. Sildošais un sāpes mazinošais efekts iestājas maksimums pēc 10 minūtēm.

* Ja nepieciešams pagatavot vājākas koncentrācijas izvilkumu, piemēram, kompresēm, to gatavojot, degvīnu vai spirtu ņem vairāk, bet auga sulu – mazāk.

* Izvilkums jāuzglabā ledusskapī (vai kādā citā aukstā vietā) cieši aizdarītā tumša stikla traukā (vislabāk – pudelē).

Dažādie izvilkumi – nākamajā lapā!

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru