Tumšās sezonas skumjas: 9 metodes, kā tās pārvarēt + tests

Foto – Pixabay

Valstīs, kur ziemas ir aukstas, ziemas depresija nav sveša aptuveni 80% iedzīvotāju. Turklāt sievietes no tās cieš četras reizes biežāk nekā vīrieši.

Starp citu, ziemas depresijai ir pakļauti ne tikai cilvēki, bet arī mājdzīvnieki: arī viņi saules gaismas trūkuma dēļ ziemas nogalē kļūst saguruši, slimīgi un kaprīzi. Mājdzīvniekiem šo periodu pārdzīvot palīdz saimnieka rūpes, uzmanība un D un E vitamīnu saturošs ēdiens. Bet cilvēkam?

Tas, ka dienas pa minūtei vien stiepjas garumā un ziema jau pagriezusies ar seju pret pavasari, protams, ir jauki. Taču pēc slapjā novembra, sniegiem bagātā, aukstā decembra un janvāra apziņa, ka priekšā vēl viens tumšs mēnesis bez saules, ne sirdi, ne prātu nesilda. Ziemā saule diemžēl ir reta viešņa. Kāpēc tumšais laiks izraisa sagurumu, apātiju, depresiju?

Gaisma un tumsa uz organismu iedarbojas ļoti atšķirīgi.

Saules gaisma:
* stimulē serotonīna izstrādi, kas mazina stresa iedarbību un uzlabo garastāvokli;
* palīdz organismam sintezēt D vitamīnu, kas stiprina kaulus un imunitāti, aizsargā no slimībām.

Tumsa:
* izsauc hormona melatonīna izstrādi. Ideālā variantā melatonīns regulē mūsu bioloģisko pulksteni un emocijas, tā ļaujot labi izgulēties un izlīdzinot garastāvokli;

* ja melatonīna organismā saražots pārāk daudz, tas izraisa nepārtrauktu miegainību, apātiju, nogurumu un sezonai raksturīgo traucējumu, ko tautā mēdz saukt par ziemas depresiju. Bez minētajiem simptomiem šim stāvoklim raksturīga arī uzbudinātība, izklaidība, tieksme pēc saldumiem un miltu ēdieniem.

Pati iedarbīgākā ziemas depresijas ārstēšanas metode ir – fototerapija, proti, 1–2 nedēļas katru dienu 30–120 minūtes apstarot ķermeni ar pilnas dienasgaismas spektra lampu (2500 luksu biolampa pēc savas intensitātes atbilst dabīgai agra rīta gaismai).

Nepārtraukti skatīties uz lampu nav nepieciešams, pilnīgi pietiek to ieslēgt un tās tuvumā nodarboties ar savām lietām. Ja ir iespējas, lampu var nopirkt elektropreču veikalā un veikt procedūras mājās, var arī apmeklēt medicīnas iestādi, kur fizioterapijas procedūru klāstā iekļauta arī ārstēšana ar gaismu.

Savukārt procedūras ilguma un apstarošanas intensitātes jautājumā jākonsultējas vai nu ar ārstu fizioterapeitu, vai psihoterapeitu.

Ja speciālā lampa nekādi nav pieejama, var izmēģināt arī citas metodes, kuras var praktizēt pēc savas patikas.

Sportiskā metode
Katru dienu gaišajā laikā vismaz 30 minūtes jāuzturas ārā. Priekšroka dodama nodarbībām, kurās ir:
* kontakts ar partneri (pikošanās, slēpošana, sniegavīra velšana u. c.);
* sacenšanās elementi (piemēram, slēpošana, slidošana).
Galvenais – nepieļaut nogurumu. Pat parasta pastaiga vidējā tempā jau ir pietiekama, lai asinīs nonāktu vairāk endorfīnu – hormonu, kas uzlabo garastāvokli.

Tautas līdzekļu metode
Katru dienu jālieto:
* kopā ar tēju 2 reizes dienā pa 10 pilieniem rožainās rodiolas tinktūras;
* jāizdzer 1–2 glāzes mežrozīšu uzlējuma;
* trīs reizes dienā jāapēd ēdamkarote medus;
* jālieto ziedputekšņi – vienu mēnesi pa 10 g dienā;
* jālieto bišu māšu peru pieniņš – 20 dienas pa 1 kapsulai 2 reizes dienā.

Diētiskā metode
Nekāda strikti ierobežojoša diēta nav ieteicama, jo tā vēl vairāk novājinās jau tā nogurušo organismu. Nevajag atteikties no ogļhidrātiem, kas veicina serotonīna izstrādi. Taču ogļhidrāti jāuzņem nevis no konfektēm un maizītēm, bet gan no riekstiem, medus, banāniem. Vēl šā hormona sintēzei nepieciešami:
* aminoskābe triptofāns (satur putnu gaļa, rieksti, piens, dateles);

* folijskābe (zaļie lapu dārzeņi).
Alkohols un kofeīns depresiju var pastiprināt, tāpēc spirtoto dzērienu, kafijas un tējas lietošana jāierobežo.

Aromātiskā metode
Katru dienu ne ilgāk kā uz 15 minūtēm vēlams ieiet 37–38 grādus siltā vannā ar ūdenim pievienotiem 4–5 pilieniem lavandas, bergamotes vai kumelīšu ēteriskās eļļas. Efektu pastiprinās viegla apkakles zonas masāža ar lavandas vai ģerānijas eļļu (5–7 pilieni uz 10 ml olīveļļas).

Roku metode
Noguruma gadījumā jāizberzē roku pirkstu, plaukstas centrs un jāparipina starp plaukstām neliela bumbiņa (vai valrieksts). Pirkstus saāķē un plaukstas berzē vienu gar otru, līdz tās kļūst siltas – tas aktivizē neiromediatorus, kas ir atbildīgi par labu garastāvokli.

Foto – Pixabay

Košo krāsu metode
Jācenšas, lai ikdienas apģērbā, kosmētikā, mājas traukos būtu košas krāsas. Skandināvijas valstīs, kur no ziemas depresijas cieš ļoti daudz ļaužu, speciālisti tīri nejauši konstatēja, ka arī baltā krāsa ārstē (pirms tam kļūdaini uzskatīja, ka tā, gluži pretēji, depresiju tikai padziļina). Šo valstu iedzīvotāji no depresijas glābjas, valkājot baltas drēbes, uzturoties telpās ar baltām mēbelēm un sienām, priecājoties ar sniegotajiem klajumiem.

Psihoterapeitiskā metode
Uzlabot garastāvokli palīdz līstoša ūdens skaņas. Var klausīties lietus, strauta, ūdenskrituma skaņu ierakstus – tie aizskalos un aiznesīs skumjas. Ja līdzekļi atļauj, var iegādāties nelielu, telpas interjeram domātu strūklaku. Biežāk sev jāatgādina gūtie panākumi un arī šķēršļi, kas tika pārvarēti to sasniegšanai: ja izdevās tas, tad noteikti izdosies tikt galā arī ar tumšā laika depresiju.

Salona metode
Reizi nedēļā var apmeklēt solāriju, tikai obligāti jālieto solārijam paredzēts aizsargkrēms, kā arī nedrīkst aizmirst aizklāt krūtsgalus un matus. Taču šī metode visiem vienādi neder. Solāriju nedrīkst izmantot, ja, piemēram, ir ādas slimības, izteikta vēnu varikoze un citas kaites. Pirms apmeklē solāriju, ļoti ieteicams vispirms konsultēties ar ārstu.

Ziemas depresijas testu atradīsi nākamajā lapā!

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru