Deformēts īkšķis, sāpīgi kauliņi, plakanā pēda. Kā rodas, ko darīt?

Foto – Pixabay

Ko nodara šauri apavi un augsti papēži
Pēdas atbalsta laukums ir pavisam neliels – tikai pārdesmit kvadrātcentimetru, kuriem nākas izturēt daudzus kilogramus smagā ķermeņa masu.

Iežņaugta šaurajā apavu apvalkā, pēda zaudē dabisko kustības aktivitāti, detrenējas un viegli pakļaujas dažādām iedarbībām, piemēram, ķermeņa svara ietekmei.

Īkšķa deformācija un kauliņu veidošanās visbiežāk novērojama sievietēm, kuras valkā šaurus apavus uz augstiem papēžiem.

Laika gaitā no apavu berzes un spiediena īkšķa dabiskais stāvoklis izmainās un var veidoties pleznas (pēdas apakšdaļas) kaula gļotu somiņas iekaisums.

Pakāpeniski deformējas arī pārējie pirksti. Tas viss izraisa mokošas sāpes, pazemina darbspējas līdz pat invaliditātei, galarezultātā nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.

Plakanā pēda bērniem?
Viens no izplatītākajiem maldiem ir tas, ka bērniem plakanā pēda it kā ir fizioloģiska norma. Daļēji tā ir, bet ja runa ir par pavisam maziem bērniņiem. Kāju deformācija viņiem sākas līdz ar pirmo apavu – kurpīšu, zābaciņu un sandaļu – iegādi. Šiem apaviem jābūt viegliem un mīkstiem, lai tie varētu pielāgoties pēdas formai.

Bērniem nemēdz būt ne plakanā pēda, ne deformācija, ne āmurveida pirkstu, izspiedušos skrimšļu, novājinātu saišu un muskuļu, ne arī tulznu un ieaugušu nagu. Tas viss parādās vēlāk un ir nepiemērotu apavu valkāšanas sekas.

Pēdu deformāciju jau no agras bērnības rosina nepareiza gaita, tāpēc plakanās pēdas profilakses nolūkos svarīgi sekot, lai bērnam būtu pareiza stāja, lai viņš korpusu un galvu turētu taisni un ejot pēdas neizvērstu uz sāniem. Kad meitenes sāks valkāt kurpes ar papēžiem, visi šie trūkumi ātri vien sevi atklās.

Valkājot apavus uz augstiem papēžiem, trīs ceturtdaļas slodzes pāriet uz pēdas priekšdaļu, kas neizbēgami izraisa pirkstu deformāciju.

Arī ķermeņa smaguma centrs tiek pārnests uz priekšu. Līdzsvaru saglabāt modes dāmai nākas uz kāju, jostasvietas un kakla sasprindzinājuma rēķina. Bet tas draud ar galvassāpēm, sirds pārsitieniem, aizdusu un nestabilu asinsspiedienu, nemaz jau nerunājot par tādām nopietnām sekām kā vēnu varikoze un dažādiem nogulsnēšanās procesiem iegurņa apvidū esošajos orgānos: zarnu traktā, urīnpūslī, dzemdē, olnīcās.

Lai kājas varētu normāli pildīt savas funkcijas, apavi nedrīkst tām kaitēt. Ne velti ievalkāti apavi ir ērtāki par jauniem, jo ar laiku tie iemantojuši pēdai atbilstīgu individuālu formu.

Modes diktāts, protams, ir milzīgs. Tomēr apavi ar smailu purngalu un spiciem papēžiem, ja tiek valkāti ilgāk par divām stundām dienā, neizbēgami vēlāk dāvās sievietēm tulznas uz pēdām, krampjus ikros, sāpes jostasvietā un… plakano pēdu. Apaviem jābūt mīkstiem un ar nelielu (ne augstāku par 3–4 cm) papēdi.

Staigāšanu basām kājām mūsdienās ortopēdi un ārstnieciskās fizkultūras speciālisti uzskata ne tikai par profilaksi, bet arī kā vienu no pēdas deformācijas ārstēšanas veidiem. Regulāra staigāšana basām kājām pa irdenu granti vai nelīdzenu zemi reflektori izraisa daudzkārtēju muskuļu saraušanos – gan to, kas satur pēdas velvi, gan to, kas saliec kāju pirkstus.

Aizsargājošais reflekss saudzē pēdas velvi un neļauj veidoties plakanajai pēdai. Tas ir ļoti efektīvs veids (īpaši bērniem), kā novērst balsta–kustību aparāta defektus.

Nostiprinot muskuļus, kas rūpējas par kāju īkšķa saliekšanu un atliekšanu, var apturēt arī uzauguma veidošanos, kas nereti parādās pie šā pirksta.

Nākamajā lapā – vingrošana un vanniņas pēdām!

Pievienot komentāru