Vingrošana pēdām
Lai nepieļautu kāju locītavu osteoartrozi, speciālisti parasti rekomendē speciālu vingrojumu kompleksu, no kuriem virkne ir viegli izpildāmi ikdienā. Sīkiem solīšiem jāpaskraida uz pirkstgaliem, papēžiem un pēdu ārmalām. Ar kāju pirkstiem jāpaceļ no grīdas kabatlakatiņš vai zīmulis, dažas sekundes jāpatur un atkal jānoliek (var izpildīt, sēžot uz krēsla).
Var pamēģināt palēkāt uz vienas kājas pirkstgaliem, otras kājas pirkstos cieši turot kabatlakatiņu. Sēžot uz krēsla, saliec, atliec un apļo pēdas. Uz grīdas var nolikt nūju un, aizliekot rokas aiz galvas, sāniski virzīties no tās viena gala līdz otram.
Kāju nogurumu labi noņem, asinsriti uzlabo un tūsku novērš vingrojumi ar augšup paceltām kājām. Guļot uz muguras, var imitēt braukšanu ar divriteni un aplaudēt ar pēdām. Var izdarīt vēzienus ar augšup paceltām kājām (katru kāju atsevišķi vai abām reizē), bet tā, lai ceļi paliktu nekustīgi. Visbeidzot, sēžot uz krēsla, basām kājām var paripināt pudeli vai nelielu bumbiņu, nedaudz paceļot pēdu no grīdas, to vairākas reizes pakratīt.
Senāk par pārbaudītu līdzekli pret plakano pēdu tika uzskatītas no koka darinātās diegspolītes – tās mēdza ielikt starp īkšķi un otro pirkstu. Mūsdienu elastīgie korektori, protams, ir daudz mīkstāki, taču iedarbības princips ir viens un tas pats.
Virknē gadījumu ortopēdi iesaka lietot speciālos supinatorus, kas piepaceļ un atbalsta pēdas velvi vajadzīgajā stāvoklī. Ārstēšanas efektivitāte, protams, atkarīga no tā, cik stipri plakanā pēda attīstījusies, tāpēc jo agrāk šai problēmai pievērš uzmanību, jo vieglāk to novērst.
Profilakse
Viens no labākajiem plakanās pēdas (arī citu ar apakšējām ekstremitātēm saistīto problēmu) nepieļaušanas metodēm ir kāju vannošana.
Šīs procedūras labi noņem nogurumu pēc garās darbdienas. Bļodai ar ūdeni pievieno vārāmo vai jūras sāli (1 ēdamkaroti uz litru ūdens), vanno kājas 10 minūtes, pēc tam noskalo ar vēsu ūdeni.
Savukārt 15 minūšu ilgai sodas ūdens vanniņai ņem 1 g pārtikas sodas uz 3 litriem ūdens.
Pēc vannošanas tulznas noberž ar pumeku un pēdas augšpusi ieziež ar balzamu, ko pagatavo no 100 g olīveļļas, 40 g sezama eļļas un 10 g A vitamīna šķīduma eļļā.
Ja āda iekaisusi un radušies noberzumi, labi palīdz vanniņas ar priežu skuju vai kumelīšu novārījumu.
Pēdu peldēm var izmantot arī ozola mizas, struteņu, trejdaivu sunīša, bērza lapu uzlējumu, pievienojot pārtikas sodu (1 g uz 3 litriem ūdens).
Pēc šīs procedūras tulznas un sacietējusī āda jāieziež ar stipru zilo graudiņu šķīdumu vai 5% jodu. Kurss – viena nedēļa.
Nav viegli uzveikt sacietējušo ādu. Labs palīgs šajā ziņā ir eļļas kompreses. Plānas kokvilnas zeķes samitrina augu eļļā un uzvelk kājās. Tām virsū uzmauc polietilēna maisiņu, pēc tam uzvelk vēl vienu, bet nu jau biezāku zeķu pāri.
Pēc vairākām stundām kompresi noņem un pēdas noskalo ar siltu ūdeni. Savukārt uz nakti pēdās ierīvē rīcineļļu, kas ne tikai mīkstinās ādu, bet arī dziedēs sasprēgājušās vietas.